Kādu sveci izvēlēties #noderīgi

Šoreiz mazliet vairāk par svecēm -  ko labi zināt, izvēloties tās. Mums bija interesanti apkopot šo informāciju un ceram, ka jums tā būs noderīga.

Šobrīd iegādājamas dažnedažādas sveces - izmēros, krāsās, formās, izpildījumos  - trauciņos, dažādiem aromātiem, sausajiem augiem, utt. Lai arī no kurienes tās nebūtu nākušas - tepat Latvijā vai ārvalstīs, rūpnieciski ražotas vai kāda meistara rokām darinātas - der pievērst uzmanību no kāda materiāla tās ir tapušas.

• parafīna;
  
• stearīna;
• dažādu augu vaskiem - kokosriekstu, palmu, rapšu, sojas;
  
• bišu vaska.

Parafīna sveces ir ļoti plaši pieejamas, visbiežāk no tā ir rūpnieciski ražotās sveces, bet ne tikai. Arī mazie ražotāji izvēlas šo materiālu ar rokām darinātām svecēm.

Jāņem vērā, ka parafīns ir naftas pārstrādes blakusprodukts, tāpēc tā sastāvā neizbēgami būs tās daļiņas. Izvēloties no šī materiāla izgatavotās sveces, to kvalitāte atkarīga no tā, cik attīrīts (rafinēts) ir parafīns. Tā noteikšanai var palīdzēt jūsu deguns - zemas kvalitātes parafīna svecēm būs izteikts naftas aromāts, jo mazāk to jūtat - jo kvalitatīvāka svece. Un neļaujiet sevi apmānīt ar stipriem sintētiskiem aromātiem, kas tiek pievienoti aromātiskajām svecēm, kas tiek izgatavotas no šī materiāla!

Stearīna sveces iespējams mazāk dzirdēts un zināms sveču izgatavošanas materiāls, taču tas kļūst ar vien populārāks. Lai šis nosaukums nebiedē - stearīns ir dabīgs materiāls, ko ražo no dzīvnieku vai augu taukskābēm, visbiežāk palmu eļļas. Lai gan  šis materiāls ir pilnībā dabisks, ja vēlaties izvēlētie spēc iespējas ekoloģiskāku materiālu, ņemiet vērā, ka piemēram, palmu eļļas ieguve diemžēl kā zināms nav pati dabai draudzīgākā.

Jāņem vērā, ka  atsevišķi sveču ražotāji sveces izgatavo nevis no 100% stearīna, bet savām svecēm nedaudz pievieno arī parafīnu, jo tīra stearīna sveces ir grūtāk izņemt no liešanas veidnēm un tas mēdz plaisāt.

Dažādu augu vaski šobrīd plaši tiek izmantoti sveču veidošanā, īpaši populāri tas ir mazajiem ražotājiem un mājražotājiem. No šiem materiāliem izgatavotās sveces degot mazāk dūmo un, piemēram, svece, kas izgatavota no 100% sojas vaska priecēs ilgāk, jo deg līdz pa trīs reizēm ilgāku laiku kā svece no parafīna.

No vaskiem tiek izgatavotas dažnedāžu dizianu sveces, arī  aromātiskās sveces -  gan pievienojot mākslīgas aromātvielas, gan arī izmantojot ēteriskās eļļas. Iegādājoties aromatizētās sveces, atcerieties, ka aromātvielas daļiņas nonāk gaisā un tās ieelpojat. Tāpēc apdomājiet savu izvēli!

Bišu vaska svece ir ekoloģiskākais materiāls no kā tiek izgatavotas sveces. Šīs sveces pilnībā sadeg un ir īsts baudījums, jo piepilda telpu ar tīkamu medainu aromātu. Ņemot vērā šo dabīgo aromātu, ļoti reti kad no bišu vaska tiek veidotas kādas aromātiskās sveces.

Iegādājoties šīs sveces pievērsiet uzmanību vai tas 100% ir bišu vasks, jo atsevišķi ražotāji pievieno parafīnu. Tādas sveces atpazīsiet, jo tām nav tik izteikts raksturīgais aromāts un citādāka struktūra.

Lai gaišas un mierpilnas Jūsu mājās!

Svinam Mārteņus jeb Mārtiņdienu #tradīcijas

Foto autore: Rota Andersone-Randa

Lai gan šobrīd Mārtiņdienu (Mārteņus) visbiežāk piemin un atzīmē 10.novembrī, kad Mārtiņa vārds ierakstīts mūsu kalendārā, saskaņā ar saules kalendāru šie svētki būtu svinami 5. vai 6.novembrī. Līdz ar šiem svētkiem tika svinētas Apkūlības un noslēgti lauku āra darbi - kulšana, aršana, lopu ganīšana. Šie svētki saules gada ritumā iezīmē rudens beigas un ziemas sākums.

Mārteņs ir viens no Dieva dēliem, kura uzdevums ir izvest cilvēkus cauri tumšajam un grūtajam ziemas periodam. Tāpēc, lai tam pielabinātos tika veikti ziedojumi - visbiežāk tautasdziesmās minēts ir gailis vai vista. Tas tad ir arī viens no šo svētku mielasta sastāvdaļām.

Šajos svētkos galds ir bagātīgs, tautasdziesmās atrodamas atsauces, ka svētku galdā tika celta ne tiaki vistas/gaiļa gaā, bet arī cūkgaļa, pīrāgi, baltmaize, medus un alus. Mārtiņdienas/Apkūlību svinības ir līksmas  - ar ritaļām, dziesmām un dejām, kurām ir arī rituāla nozīme ražībai nākamajā gadā un pārticībai kopumā.

Līdz ar Mārtņdienu sākas arī maskošanās jeb budēļos iešanas laiks, kas turpinās līdz pat Meteņiem. Mārtiņos budēļus sauc arī par Mārtiņbērniem, kuri tērpušies maskās dziedādami dodas no mājas uz māju nesdami svētību.

Es atvēru nama durvis,
Mārtiņbērnu gaidīdama:
Jau dzirdēju pagalmā
Vara važas nožvadzam.

(Latviešu tautasdziesma)

Lai bagāts svētku galds un līksma Budēļos iešana!

Celaine un to darināšana #noderīgi

Jostas - tām ir gan praktiska nozīme, gan arī kalpo kā rotāšanās elements. Tā ir dažnedāžadās - ne tikai krāsu, rakstu bagātībā, bet arī Ir dažādas etnogrāfisko jostu darināšanas tehnikas.

• Pītās un mežģītās jostas
• Audenes
• Zīļu (jeb pērļu) jostas
• Slenģenes
  
• Celaines

Celošana ir īpaša jostu  (un apaudu) veidošanas tehnika, kurā izmantoti tiek celi - tradicionāli tie ir koka dēlīšī, bet var izmantot stingru kartonu vai citu materiālu. Līdz ar to šī ir pieejama tehnika jostas darināšanai mājas apstākļos, visiem, kam nav stelles.

Šaja tehnikā izdosies izveidot dažnedažādākos rakstus - svītrainās, skujainās un ziedainās celaines.

Tiem, kuri ir gatavi izmēģināt savu roku celaines veidošanā noderēs materiāli - dažādi publiski pieejamie video materiāli, jo šo tehniku izmantoja senatnē ne tikai latvieši bet daudzas citas kultūras. Noderīgi pašķirstīt arī skaisto Lilijas Baltgalves-Treimanes grāmatu "Celaines. Celu jostu un apaudu aušana".

Mūsuprāt lielisks materiāls ir Jūrmalas Amatnīcas veidotā meistarklase ar aušanas meistari Agniju Saprovsku. Skaties, iedvesmojies un darini savu jostu!

Olu krāsošana #noderīgi

Foto autore: Evija Godiņa

Ola ir gan Saules, gan pasaules, gan arī auglibas un dzīvības simbols. Olu krāsošana ir neatņemama Lielās dienas tradīcija.

(Latviešu tautasdziesma)

Senāk olu krāsošanai izmantoja dabas materiālus - augus, to lapas, ziedus, mizas, no kurie gatavoja novārījumus:

• sīpolu mizas - dzeltenas un sarkanbrūnas
• kumelītes - maigi dzeltenas
• bērzu lapas - dzelteni zaļas
  
• alkšņa mizas - brūni sārtas
• rudzu zelmenī - zaļas

Iesakām pamēģināt arī krāsot:

• mellenes - pelēkzilas
• aronijas - violetas
  
• zilais kāposts - zilganas
• melnā tēja  - pelēkbrūnas
  

Lai izdodas raibi svētki!

Svinam pavasara saulgriežus jeb Lielo dienu #tradīcijas

Foto autore: Anita Auksvika

Marta otrajā pusē  - parasti trīs dienas no 20. līdz 22.martam, pēc Saules kalendāra svinami Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena.  Diena nu kļūst garāka par nakti, šajā laikā daba mostas un ir īstais brīdis, kad smelties no tās enerģiju.

Šie ir vieni no svētkiem, kuru tradīcijas  - olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās  - salīdzinoši paši zināmas. Bet kā vēl šie svētki svinami? Gatavojoties šiem svētkiem tiek īpaši piedomāts pie svētku apģērba, lai gan ziemas krājumi jau brangi patukšoti - gādāts svētku mielasts un, protams, kārtas šupoles.

Lielās dienas rītā ilgi gulēt nevar. Pirmie, kuri piecēlušies, dodas modināt pārējos mājiniekus  -  perot tos ar pūpolu zariem, kas veicina veselību un možu garu. Atrodamas norādes, ka šādi modinātāji jeb olu šautēji, apstaigājuši arī kaimiņus. Ar rīksti, kas pagatavota no kopā sasieta izplaucēta bērza, pūpola un kadiķa zara, tie modinājuši gulētājus - perot tik ilgi kamēr dabūjuši no miegamicēm olas.

Vēl pirms saules lēkta visi pulcējas un ar dziesmām, muzicēšanu un skaļu trokšņošanu dodas "dzīt putnus"  -  dzen prom ļaunumu, skauģus un nelaimes.

(Latviešu tautasdziesma)

Lieldienā īpaša enerģija piemīt ūdenim. Līdz ar saules lēktu jāmazgā mute strautā vai upē, kuras kāds līkumiem tek pret rītiem t.i. austošo sauli - tad top skaists. Ir zinami arī citi "skaistuma rituāli" - ticējums vēsta, ka Lielās dienas rītā esot jāapēd vismaz 12 dzērneves, tad būs sārti vaigi.

Tāpat kā Jāņos, Ziemassvētkos, Apjumībās, arī Lielajā ldienā veicams uguns rituāls., tam ugunskuru kurot jau rīta agrumā.

Protams, kur tad bez šūpošanās! Tā plaši apdziedāta tautasdziesmas un tā nozīme ir saistīta ar dzīvības spēka iekustināšanu. Jo augstāk šūposies, jo ražīgāks būs jaunais ritums. Tiem, kuri šupojas gan jāatceras, ka šūpoles nedrīkst apstādināt  - jāgaida kad tās pašas apstājas..

(Latviešu tautasdziesma)

Meteņdiena #tradīcijas

Lai gan Meteņdiena tautasdziesmās pieminēta salīdzinoši maz - tajās ir atrodamas norādes, ka tā bijusi ļoti nozīmīga diena saimniekošanā, jo šajā laikā tika plānoti zemes un lauku darbus jaunajam gadam.

(Latviešu tautasdziesma)

Šie svētki svinami lustīgi -  ciemojoties un jautrojoties. Ciemoties brauca pie tālāk dzīvjošajiem radiem, jo ir ticējums, ka jo tālāk tika braukts, jo ražīgāks gads. Metenī ierasties ciemos drīkst arī nebrīdinot - visi ciemiņi ir laipni uzņemami un pacienājami.

Tā kā šaja laikā zemi klāj sniegs  - neiztrukstoši notika vizināšanas ar ragavām no kalna, lai lauki būtu ražīgi. Saskaņā ar ticējumu, jo tālāk ar ragavā nobrauksi, jo garāki lini augs un pašam brangāka veselība un spēks.

Protams, arī Meteņdienā neiztikt bez svētku cienasta - galdā tika celti miežu vai kanepju plāceņi, cūkas ausis un šņukurs, vārija sātīgās pupu vai zirņu zupas.

Svinēsim un plānosim  šajā gadā paveicamo!

Ziemas saulstāvji #tradīcijas

Autore: Anita Austvika

Ziemas saulgrieži ir bagātākais un lielākais svinamais laiks. Tiem gatavojoties tiek sakopta māja un sēta. Istabas tika greznotas ar salmu puzuriem . Bagātīgs ir arī mielasta galds - tika darināts alus, ceti pīrāgi, pasniegtas pupas un zirņi, kauta cūka, lai gatavotu putraimu desas un svētku vakarā uz galda liktu arī cūkas šņukuru

Ziemassvētki svinami  ļoti skaļi un jautri ar daudz izdarībām  - bluķa vilkšana, budēļos iešana zīlēšana, rotaļaš iešana, un, protams, dziedāšana un dejošana.

Pēc līksmi svinētajām svētku dienām, ceturtajā, kad kļuva garākas diena - saule atkal sāk savu ceļu kalnā -  tika svinēta debesu gaismas piedzimšanas diena, kurā godināts tika Dievs. Šajā dienā visa saime pulcējās, lai noturētu svētbrīdi un dziedātu dainas, dadzinātu dievības - Dievu, Māru, Laimu.

Atsevišķos avotos ir norādes, ka iespējams šie svētki ir svinēti nevis 3, bet gad 5 dienas - četras dienas par godu četriem Dieva dēliem - brāļiem Ziemassvētkiem un piektā dienas, kas pēc mūsdienu kalendāra būtu 25.decembris - klusā diena, kas veltīta Dievību daudzināšanai. Ar to tad arī sākas jaunais Saules rita jaunas cikls.

Lai līksmi svētki!

Svinam rudens saulgriežus jeb Apjumības laiku #tradīcijas

Autore: Evija Godiņa

Tie ir skaļi un priecīgi svētki, ar bagātīgu mielastu, kam par godu kāva aunu vai sivēnu. Cepa no jaunās ražas maizi un plāceņus un cēla galdā citas rudens veltes. Tāpat kā citās gadskārtās tika kurts ugusnkurs un īstenoti dažādi ritāli, sakot par ražu paldies Dieviņam, Saulei, Mārai, Jumim un citiem spēkiem.

Šajā laikā notika arī Jumja tirgus, kad notika lielā tirgošanās. Daudziem lielais rudens tirgus vairāk saistās ar Miķeļdienas gadatirgus nosaukumu , taču kā norāda avoti, sendienās Miķeļdiena netika svinēta - tas ir kristietība laika pienesums.

Lai kā arī nebūtu - šis ir īstais brīdis, lai pabeigtu ražas novākšanu, un pateiktu paldies par to, ko daba mums devusi. Jo līdz ar priecīgo un skaļo rudens saulgriežu izskaņu sākas rimtais un klusais veļu laiks, saukts arī par Dievainēm.

No Jumjiem līdz Apjumībām #tradīcijas

Īpaša uzmanība un rituāli jāveic sākot labības pļauju. Tās iesākumā pateicība Dievam par doto ražu  jeb Jumja ņemšanas rituāls. Pirms sākusies pļauja, saimniekam jāapiet vai jāappļauj lauks - tādējādi nodrošinās pret Jumja aizbēgšanu. Katrs pļāvējs tad nopļauj  priekš viena kūlīša, kurus saliek 3 statos. Pie tiem tad saimnieks izdala pļāvējiem cienastu - maizi, gaļu, alu.  Tad sākas pļaušana, kurai beidzoties no pēdējā pļāvuma nopin vārpu vītni vai vainagu, ko glabāja klētī.  Tikai tad, kad tas paveikts, sākās svētku mielasts.

No pirmā rudzu pļāvuma cepj Jumja jeb Māras klaipu - tas tiek darīts Māras dienā un cepts lielāks kā citi. Ticējums vēsta, ka pirmais kukulītis, ko ielaiž krāsnī, jāglabā klēti visu gadu, kamēr atkal ir jauna raža un jauns kukulītis ieņem iepriekšējā vietu.

Jumītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu;
Ne deviņi nevareja
Jumja klaipu kustināt.

(Latviešu tautasdziesma)

Latviešiem Māra ir viena no galvenajām dievībām – ja Dievs ir Debesu Tēvs, tad Māra ir Zemes Māte. Māra gādā par visu, kas notiek uz zemes - tās klātesamība ir gan mājā, gan laukos, gan darbā, gan svētku reizēs. Tās pārziņā ir gan dabas spēki gan dzīvā radība, gan cilvēks. Tāpēc Māras dienas svinama vairāka reizes gadā - rudenī Māras diena svinama 8.septembrī, pavasarī  (2.februārī) svinama Kāpostu Māra,  vasarā - 15. augustā  Lielā Māras diena jeb Mārša, arī Maizes diena.

(Latviešu tautasdziesma)

Šajos svētkos jaceļ galdā jauna raži - jaunie kartupeļi, svaigi kults sviests, jaunās ražas kviešu vai miežu karašas.  Lai bagāts ražas laiks!

Zāļu tēju vākšana jūlijā #noderīgi

Kā žāvēt?

Augus nevajadzētu žāvēt tiešos saules staros - tad tās zaudē daļu savu vērtīgo īpašību. Tās var žāvēt labi vēdināmās telpās istabas temperatūrā,

Žāvēt var izklātus uz neapdrukāta papīra  vai auduma līdz pat 5 cm biežā slaņī, katru dienu apgriežot. Droga izžūs aptuveni 4-6 dienu laikā. Tad to var sagriezt  turpmākai lietošanai ērtākā, t.i. 2-3 cm garumā un iebērt traukā uzglabāšanai.

Ko vākt jūlijā?

Lakstus - lapas kopā ar ziediem:

• Asinszāle
• Amoliņš
  
• Mārsils
  
• Pelašķis
  
• Raudene
• Sunītis
• Vērmele

• Bišķrēsliņš
• Baltā panātre
  
• Deviņvīru spēks
• Liepu ziedi
  
• Vīgrieze

• Ceļteka
• Melisa
• Nātre
• Piparmētra
  

Jāņu svinēšana #tradīcijas

Jāņi ir viena no tām gadskārtām, kuras tradīcijas ir saglabājušās visai bagātīgi sākot no to sagatdi'īšanas, gatavošanās tiem līdz svininēšanai.

Lielākā daļa latviešu Jāņus svin naktī no 23. uz 24.jūniju. Lai arī kuros datumos šie svētki ir dažas tradīcijas, kuras nav pazudušas arī nesaktoties uz laika posmu, kad Jāņu svinēšana oficiāli netika atļautas. Tāpēc aicinām vismaz daļu no tām turpināt īstenot savos svētkos, lai saglabātu tās kā mantojumu nākamajām paaudzēm.. Turpinājumā vien dažas no tām.

Autore: Rota Andersone

Kur, Jāniti, meijas cirti,
Kad meijaji lievenites?
Dieva dēla rājumâ
Smuidrajôs ozolos.

(Latviešu tautasdziesma)

Cienesta gatavošana

Kā katru svētkos, arī Jāņos, neatņemama tā sastāvdaļa bija cienesta gatavošana. Tika brūvēts alus, cepti pīrāgi un siets Jāņu siers.

Jāņu siera siešana ir viena no tradīcijām, ko ir vērts atjaunot  - to var darīt netikai pirms svētkiem, bet arī ugunskurā. Tāpēc tā var kļūt par jauku rituālu svinību laikā, kad tikko sietais siers tiek izdalīts svinētājiem.

Par gadiņu Jānits nāca,
Kā mēs Jāni mielosim?
Sildam pienu, cepam raušus,
Tā mēs Jāni mielosim.

(Latviešu tautasdziesma)

Vainagu pīšana

Arī šobrīd, dodoties līgot, iebrieniet pļavā un dariniet savu svētku rotu - vainagu. Paša pīts tas kalpos kā maģisks aplis, kas sargā no nelaimēm, slimībām un nelabvēļiem. Tāpēc arī pret savu vainagu gan nevajadzētu izturēties nevērīgi.

Jāņu nakti nepazinu,
Kurā sieva, kurā meita,
I sievām, i meitām -
Visām ziedu vainadziņi

(Latviešu tautasdziesma)

Uguns kurināšana

Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa nakti līgojot;
Salaužam vībotnites,
Pakuram uguntiņu,
Lai sildàs Jāņa bērni,
Jāņa nakti līgojot.

(Latviešu tautasdziesma)

Dziedāšana

Jāņu svinībās pulcējoties ap ugusnkuru, dziediet - dziediet  sev zināmas dziesmas, ja ir "ķēriens" uz sacerēšanu, izdomājiet savas līgodziesmas ar universālo piedziedājumu, kas piederās šiem svētkiem  "līgo" vai "rotā" . Dziedāšanai piemīt īpaša enerģija, tā ne tikai padarīs vakaru iepildītāju, bet arī veicinās vēl izjustāku kopābūšanas sajūtu visiem svinību dalībniekiem.

Skaisti gāju līgodama
Jāņa mātes istabâ
Par sieriņu, par pieniņu,
Jāņa mātes telitèm.

(Latviešu tautasdziesma)

Saules lēkta sagaidīšana

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņa nakti neguliet,
Tad rītâ redzesiet,
Kā saulite rotajàs.

(Latviešu tautasdziesma)

Kopā svinēšana

Vai, lielie Jāņu bērni,
Pagaidat mazakos,
Citam vīzes saplīsušas,
Citam auklas satrūkušas.

(Latviešu tautasdziesma)

Gadskārtas pēc saules kalendāra #dzīvesziņa

Gadskārtu svinamie laiki:

• Ziemas saulstāvji jeb Ziemassvētki - tiek svinēta gaismas uzvara pār tumsu (pēc esošās laika skaitīšanas 21.-23. decembris)
• Meteņi - pavasara iesākums (pēc esošā laika skaitīšanas 6. vai 7. februāris)
• Pavasara saulgrieži  jeb Lielā diena  - dienas garums lielāks par nakts garumu (pēc esošās laika skaitīšanas 20.-22.marts)
• Ūsiņdiena - vasaras iesākums (pēc esošās laika skaitīšanas 7. vai 8.maijs)
• Vasaras saulstāvji jeb Jāņi - dienas visgarākās un naktis visīsākās (pēc esošās laika skaitīšanas 20.-22.jūnijs)
• Jumja diena - ražas laika iesākšanās (pēc esošā laika skaitišanas 7. vai 8. augusts)
• Rudens saulgrieži jeb apjumības - noslēdzies ražas cikls, tā jau savesta apcirkņos (pēc esošās laika skaitīšanas 21.-23.septembris)
• Mārteņi - rudens beigas un ziemas sākums (pēc esošā laika skaitišanas 5. vai 6. novembris)

Ja vēlies uzzināk ko vairāk par laika skaitīšanu, kurš balstās uz 9 (nevis 7) dienu ritmu, noderīga būs Irēnas Saprovskas grāmatā "Saules Gadskārta latviskā dzīveszziņa", kuras izdevējs ir Nodibinājums "Māras loks". Ja izdodas to atrast (grāmata izdota 2013.gadā)  iegūsi arī ērti lietojamu un uzskatāmu Saules kalendāru.

Saules zīme #dzīvesziņa

Saules zīmi zīmē kā slīpu rombu. Tas bieži tiek papildināts ar lokiem - veidojot rozeti.

Visbiežāk Saules zīmi var atrast sieviešu apģērbos un rotas, īpašii svarīgi tie bija goda tērpu rotājumos, kā arī zeķu un cimdu rakstos, kas tika pasniegtas līgavainim precoties.

Izšuvums - Lielvārdes cepures raksts