No Jumjiem līdz Apjumībām #tradīcijas
Īpaša uzmanība un rituāli jāveic sākot labības pļauju. Tās iesākumā pateicība Dievam par doto ražu jeb Jumja ņemšanas rituāls. Pirms sākusies pļauja, saimniekam jāapiet vai jāappļauj lauks - tādējādi nodrošinās pret Jumja aizbēgšanu. Katrs pļāvējs tad nopļauj priekš viena kūlīša, kurus saliek 3 statos. Pie tiem tad saimnieks izdala pļāvējiem cienastu - maizi, gaļu, alu. Tad sākas pļaušana, kurai beidzoties no pēdējā pļāvuma nopin vārpu vītni vai vainagu, ko glabāja klētī. Tikai tad, kad tas paveikts, sākās svētku mielasts.
No pirmā rudzu pļāvuma cepj Jumja jeb Māras klaipu - tas tiek darīts Māras dienā un cepts lielāks kā citi. Ticējums vēsta, ka pirmais kukulītis, ko ielaiž krāsnī, jāglabā klēti visu gadu, kamēr atkal ir jauna raža un jauns kukulītis ieņem iepriekšējā vietu.
Jumītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu;
Ne deviņi nevareja
Jumja klaipu kustināt.
(Latviešu tautasdziesma)
Latviešiem Māra ir viena no galvenajām dievībām – ja Dievs ir Debesu Tēvs, tad Māra ir Zemes Māte. Māra gādā par visu, kas notiek uz zemes - tās klātesamība ir gan mājā, gan laukos, gan darbā, gan svētku reizēs. Tās pārziņā ir gan dabas spēki gan dzīvā radība, gan cilvēks. Tāpēc Māras dienas svinama vairāka reizes gadā - rudenī Māras diena svinama 8.septembrī, pavasarī (2.februārī) svinama Kāpostu Māra, vasarā - 15. augustā Lielā Māras diena jeb Mārša, arī Maizes diena.
Vēl lielāka Māras diena;
Jāņa diena zāļu diena,
Māras diena maizes diena.
(Latviešu tautasdziesma)
Šajos svētkos jaceļ galdā jauna raži - jaunie kartupeļi, svaigi kults sviests, jaunās ražas kviešu vai miežu karašas. Lai bagāts ražas laiks!