saulesritms - Saule ikdienā

Kādu sveci izvēlēties #noderīgi

Tue, 09 Nov 2021 09:00:00 +0000

Sācies tumšākais laiks gadā - dienas kļuvušas pavisam īsas un pat tajās saule uzspīd vien retumis. Tā vien gribās mazliet gaismas - tāpēc aizdedzam sveces. Tās ir nevien gaismas un omulības avots, bet arī "pieradināta" uguns mūsu mājvietā. Uguns ir viena no spēcīgākajām stihijām, kurai jau izsenis ir bijusi liela nozīme gan ikdienā, gan tradīcijās un rituālos.

Šoreiz mazliet vairāk par svecēm - ko labi zināt, izvēloties tās. Mums bija interesanti apkopot šo informāciju un ceram, ka jums tā būs noderīga.

Šobrīd iegādājamas dažnedažādas sveces - izmēros, krāsās, formās, izpildījumos - trauciņos, dažādiem aromātiem, sausajiem augiem, utt. Lai arī no kurienes tās nebūtu nākušas - tepat Latvijā vai ārvalstīs, rūpnieciski ražotas vai kāda meistara rokām darinātas - der pievērst uzmanību no kāda materiāla tās ir tapušas.

Visbiežāk sveces ir veidotas no:

parafīna;
stearīna;
dažādu augu vaskiem - kokosriekstu, palmu, rapšu, sojas;
bišu vaska.

Parafīna sveces ir ļoti plaši pieejamas, visbiežāk no tā ir rūpnieciski ražotās sveces, bet ne tikai. Arī mazie ražotāji izvēlas šo materiālu ar rokām darinātām svecēm.

Jāņem vērā, ka parafīns ir naftas pārstrādes blakusprodukts, tāpēc tā sastāvā neizbēgami būs tās daļiņas. Izvēloties no šī materiāla izgatavotās sveces, to kvalitāte atkarīga no tā, cik attīrīts (rafinēts) ir parafīns. Tā noteikšanai var palīdzēt jūsu deguns - zemas kvalitātes parafīna svecēm būs izteikts naftas aromāts, jo mazāk to jūtat - jo kvalitatīvāka svece. Un neļaujiet sevi apmānīt ar stipriem sintētiskiem aromātiem, kas tiek pievienoti aromātiskajām svecēm, kas tiek izgatavotas no šī materiāla!

Stearīna sveces iespējams mazāk dzirdēts un zināms sveču izgatavošanas materiāls, taču tas kļūst ar vien populārāks. Lai šis nosaukums nebiedē - stearīns ir dabīgs materiāls, ko ražo no dzīvnieku vai augu taukskābēm, visbiežāk palmu eļļas. Lai gan šis materiāls ir pilnībā dabisks, ja vēlaties izvēlētie spēc iespējas ekoloģiskāku materiālu, ņemiet vērā, ka piemēram, palmu eļļas ieguve diemžēl kā zināms nav pati dabai draudzīgākā.

Jāņem vērā, ka atsevišķi sveču ražotāji sveces izgatavo nevis no 100% stearīna, bet savām svecēm nedaudz pievieno arī parafīnu, jo tīra stearīna sveces ir grūtāk izņemt no liešanas veidnēm un tas mēdz plaisāt.

Dažādu augu vaski šobrīd plaši tiek izmantoti sveču veidošanā, īpaši populāri tas ir mazajiem ražotājiem un mājražotājiem. No šiem materiāliem izgatavotās sveces degot mazāk dūmo un, piemēram, svece, kas izgatavota no 100% sojas vaska priecēs ilgāk, jo deg līdz pa trīs reizēm ilgāku laiku kā svece no parafīna.

No vaskiem tiek izgatavotas dažnedāžu dizianu sveces, arī aromātiskās sveces - gan pievienojot mākslīgas aromātvielas, gan arī izmantojot ēteriskās eļļas. Iegādājoties aromatizētās sveces, atcerieties, ka aromātvielas daļiņas nonāk gaisā un tās ieelpojat. Tāpēc apdomājiet savu izvēli!

Bišu vaska svece ir ekoloģiskākais materiāls no kā tiek izgatavotas sveces. Šīs sveces pilnībā sadeg un ir īsts baudījums, jo piepilda telpu ar tīkamu medainu aromātu. Ņemot vērā šo dabīgo aromātu, ļoti reti kad no bišu vaska tiek veidotas kādas aromātiskās sveces.

Iegādājoties šīs sveces pievērsiet uzmanību vai tas 100% ir bišu vasks, jo atsevišķi ražotāji pievieno parafīnu. Tādas sveces atpazīsiet, jo tām nav tik izteikts raksturīgais aromāts un citādāka struktūra.

Lai gaišas un mierpilnas Jūsu mājās!

Svinam Mārteņus jeb Mārtiņdienu #tradīcijas

Thu, 04 Nov 2021 07:30:00 +0000

Foto autore: Rota Andersone-Randa

Lai gan šobrīd Mārtiņdienu (Mārteņus) visbiežāk piemin un atzīmē 10.novembrī, kad Mārtiņa vārds ierakstīts mūsu kalendārā, saskaņā ar saules kalendāru šie svētki būtu svinami 5. vai 6.novembrī. Līdz ar šiem svētkiem tika svinētas Apkūlības un noslēgti lauku āra darbi - kulšana, aršana, lopu ganīšana. Šie svētki saules gada ritumā iezīmē rudens beigas un ziemas sākums.

Mārteņs ir viens no Dieva dēliem, kura uzdevums ir izvest cilvēkus cauri tumšajam un grūtajam ziemas periodam. Tāpēc, lai tam pielabinātos tika veikti ziedojumi - visbiežāk tautasdziesmās minēts ir gailis vai vista. Tas tad ir arī viens no šo svētku mielasta sastāvdaļām.

Cekulainu vistu kāvu
Mārtenīšu vakarā
Lai aug manas raibas govis
Kā vistiņas cekuliņas

(Latviešu tautasdziesma)

Šajos svētkos galds ir bagātīgs, tautasdziesmās atrodamas atsauces, ka svētku galdā tika celta ne tiaki vistas/gaiļa gaā, bet arī cūkgaļa, pīrāgi, baltmaize, medus un alus. Mārtiņdienas/Apkūlību svinības ir līksmas - ar ritaļām, dziesmām un dejām, kurām ir arī rituāla nozīme ražībai nākamajā gadā un pārticībai kopumā.

Līdz ar Mārtņdienu sākas arī maskošanās jeb budēļos iešanas laiks, kas turpinās līdz pat Meteņiem. Mārtiņos budēļus sauc arī par Mārtiņbērniem, kuri tērpušies maskās dziedādami dodas no mājas uz māju nesdami svētību.

Es atvēru nama durvis,
Mārtiņbērnu gaidīdama:
Jau dzirdēju pagalmā
Vara važas nožvadzam.

(Latviešu tautasdziesma)

Lai bagāts svētku galds un līksma Budēļos iešana!

Celaine un to darināšana #noderīgi

Mon, 31 May 2021 06:56:00 +0000

Foto un darinājums: Studija "Sauldare"

Jostas - tām ir gan praktiska nozīme, gan arī kalpo kā rotāšanās elements. Tā ir dažnedāžadās - ne tikai krāsu, rakstu bagātībā, bet arī Ir dažādas etnogrāfisko jostu darināšanas tehnikas.

Pītās un mežģītās jostas
Audenes
Zīļu (jeb pērļu) jostas
Slenģenes
Celaines

Celošana ir īpaša jostu (un apaudu) veidošanas tehnika, kurā izmantoti tiek celi - tradicionāli tie ir koka dēlīšī, bet var izmantot stingru kartonu vai citu materiālu. Līdz ar to šī ir pieejama tehnika jostas darināšanai mājas apstākļos, visiem, kam nav stelles.

Šaja tehnikā izdosies izveidot dažnedažādākos rakstus - svītrainās, skujainās un ziedainās celaines.

Tiem, kuri ir gatavi izmēģināt savu roku celaines veidošanā noderēs materiāli - dažādi publiski pieejamie video materiāli, jo šo tehniku izmantoja senatnē ne tikai latvieši bet daudzas citas kultūras. Noderīgi pašķirstīt arī skaisto Lilijas Baltgalves-Treimanes grāmatu "Celaines. Celu jostu un apaudu aušana".

Mūsuprāt lielisks materiāls ir Jūrmalas Amatnīcas veidotā meistarklase ar aušanas meistari Agniju Saprovsku. Skaties, iedvesmojies un darini savu jostu!

Olu krāsošana #noderīgi

Wed, 17 Mar 2021 15:13:00 +0000

Foto autore: Evija Godiņa

Ola ir gan Saules, gan pasaules, gan arī auglibas un dzīvības simbols. Olu krāsošana ir neatņemama Lielās dienas tradīcija.

Pervēsi, māsiņas,
Ribas oliņas,
Šķinķosim brālītim
Lieldienu rītā

(Latviešu tautasdziesma)

Senāk olu krāsošanai izmantoja dabas materiālus - augus, to lapas, ziedus, mizas, no kurie gatavoja novārījumus:

sīpolu mizas - dzeltenas un sarkanbrūnas
kumelītes - maigi dzeltenas
bērzu lapas - dzelteni zaļas
alkšņa mizas - brūni sārtas
rudzu zelmenī - zaļas

Iesakām pamēģināt arī krāsot:

mellenes - pelēkzilas
aronijas - violetas
zilais kāposts - zilganas
melnā tēja - pelēkbrūnas

Lai izdodas raibi svētki!

Svinam pavasara saulgriežus jeb Lielo dienu #tradīcijas

Tue, 16 Mar 2021 12:29:00 +0000

Foto autore: Anita Auksvika

Marta otrajā pusē - parasti trīs dienas no 20. līdz 22.martam, pēc Saules kalendāra svinami Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena. Diena nu kļūst garāka par nakti, šajā laikā daba mostas un ir īstais brīdis, kad smelties no tās enerģiju.

Šie ir vieni no svētkiem, kuru tradīcijas - olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās - salīdzinoši paši zināmas. Bet kā vēl šie svētki svinami? Gatavojoties šiem svētkiem tiek īpaši piedomāts pie svētku apģērba, lai gan ziemas krājumi jau brangi patukšoti - gādāts svētku mielasts un, protams, kārtas šupoles.

Lielās dienas rītā ilgi gulēt nevar. Pirmie, kuri piecēlušies, dodas modināt pārējos mājiniekus - perot tos ar pūpolu zariem, kas veicina veselību un možu garu. Atrodamas norādes, ka šādi modinātāji jeb olu šautēji, apstaigājuši arī kaimiņus. Ar rīksti, kas pagatavota no kopā sasieta izplaucēta bērza, pūpola un kadiķa zara, tie modinājuši gulētājus - perot tik ilgi kamēr dabūjuši no miegamicēm olas.

Vēl pirms saules lēkta visi pulcējas un ar dziesmām, muzicēšanu un skaļu trokšņošanu dodas "dzīt putnus" - dzen prom ļaunumu, skauģus un nelaimes.

Mēs putniņus nodzinuši

Gar sētmaļu sētmaļiem;
Nu var lopi droši iet
Pa celiņu celiņiem

(Latviešu tautasdziesma)

Lieldienā īpaša enerģija piemīt ūdenim. Līdz ar saules lēktu jāmazgā mute strautā vai upē, kuras kāds līkumiem tek pret rītiem t.i. austošo sauli - tad top skaists. Ir zinami arī citi "skaistuma rituāli" - ticējums vēsta, ka Lielās dienas rītā esot jāapēd vismaz 12 dzērneves, tad būs sārti vaigi.

Tāpat kā Jāņos, Ziemassvētkos, Apjumībās, arī Lielajā ldienā veicams uguns rituāls., tam ugunskuru kurot jau rīta agrumā.

Protams, kur tad bez šūpošanās! Tā plaši apdziedāta tautasdziesmas un tā nozīme ir saistīta ar dzīvības spēka iekustināšanu. Jo augstāk šūposies, jo ražīgāks būs jaunais ritums. Tiem, kuri šupojas gan jāatceras, ka šūpoles nedrīkst apstādināt - jāgaida kad tās pašas apstājas..

Karat brāļi šōpolītes
Ozoliņa kārtiņām,
Nāks māsiņa sūpoties
Visas trejas lieldieniņas

(Latviešu tautasdziesma)

Protams, kā visos svētkos, arī šajos neiztikt bez svētku mielasta - tika cepti plāceņi, ķimeņmaizītes, galdā celti arī vārīti ziņi, un protams - olas. Olas ne tikai krāsoja, bet arī ar tām veica visādas izdarības - sišanās ar olām, olu ripināšana, olu mešana pār šūpolēm

Lieldienās jākaulējas - jāsitas ar olām. Vispirms sitas ar tievajiem galiem, tad ar resnajiem. Sitoties jāsaka "Putni mežā, gaiļi mājās!". Uzvarētājs paņem sasito olu sev.

Olu ripināšanai var izmantot nokalni vai speciālu pagatavotu koka renīti. Izmantojot skaitāmpantu tiek izvēlēts pirmais ripinātājs. Katrs nākamais cenšas uzripināt savu olu jau izripinātajām. Visas olas, kurām pieskaras ripinātā ola - ripinātājs paņem sev.. Ja nevienai nepieskaras - tad atstāj to spēles laukumā.

Lielajā dienā jāiedomājas vēlēšanās un jāmet ola pāri šūpolēm un jāmēgina tā pašam noķert. Ja izdodas to noķert - vēlēšanās piepildīsies.

Lai skanīgi pavasara saulgrieži!

Meteņdiena #tradīcijas

Fri, 05 Feb 2021 04:23:00 +0000

Foto autore: Anita Austvika

Pēc saules kalendāra klāt pavasara iesākums - Metenis. Šie svētki svinami 6. februārī vai 7. februārī. Ar tiem noslēdzas arī maskošanās laiks - šajā dienā pēdējo reizi ietērpās maskās, un devās budēļos dziedot un dejojot, lai aizbiedētu slikto un nestu svētību mājai un veselību saimei.

Meteņdiena iesāk jaunus laika griežus - jaunu nebeidzamā laika ritējuma dabā, kad gadalaiki nomaina viens otru, posmu. Tāpēc tajos laiks pārdomāt visu, kas izdarīts iepriekš un kas vēl svarīgāk - plānot jauno..

Lai gan Meteņdiena tautasdziesmās pieminēta salīdzinoši maz - tajās ir atrodamas norādes, ka tā bijusi ļoti nozīmīga diena saimniekošanā, jo šajā laikā tika plānoti zemes un lauku darbus jaunajam gadam.

Nāc, nākdams, Metenīti
Daudz uz Tevi gaidītāju,
Gaid` arāji, ecētāji

Gaida` miezīšu sējējiņi

(Latviešu tautasdziesma)

Šie svētki svinami lustīgi - ciemojoties un jautrojoties. Ciemoties brauca pie tālāk dzīvjošajiem radiem, jo ir ticējums, ka jo tālāk tika braukts, jo ražīgāks gads. Metenī ierasties ciemos drīkst arī nebrīdinot - visi ciemiņi ir laipni uzņemami un pacienājami.

Tā kā šaja laikā zemi klāj sniegs - neiztrukstoši notika vizināšanas ar ragavām no kalna, lai lauki būtu ražīgi. Saskaņā ar ticējumu, jo tālāk ar ragavā nobrauksi, jo garāki lini augs un pašam brangāka veselība un spēks.

Protams, arī Meteņdienā neiztikt bez svētku cienasta - galdā tika celti miežu vai kanepju plāceņi, cūkas ausis un šņukurs, vārija sātīgās pupu vai zirņu zupas.

Svinēsim un plānosim šajā gadā paveicamo!

Ziemas saulstāvji #tradīcijas

Mon, 21 Dec 2020 09:19:00 +0000

Autore: Anita Austvika

Pēc Saules kalendāra, saskaņā ar kuru dzivoja mūsu senči, gads nosledzās ar Ziemas saulstāvjiem jeb Ziemassvētkiem. Tajos tiek svinēta arī gaisma uzvara pār tumsu - jo pēc tiem dienas atkal kļūs ar vien garākas.

Šie svētki svinami no 21. līdz 23.decembrim.

Ziemas saulgrieži ir bagātākais un lielākais svinamais laiks. Tiem gatavojoties tiek sakopta māja un sēta. Istabas tika greznotas ar salmu puzuriem . Bagātīgs ir arī mielasta galds - tika darināts alus, ceti pīrāgi, pasniegtas pupas un zirņi, kauta cūka, lai gatavotu putraimu desas un svētku vakarā uz galda liktu arī cūkas šņukuru

Ziemassvētki svinami ļoti skaļi un jautri ar daudz izdarībām - bluķa vilkšana, budēļos iešana zīlēšana, rotaļaš iešana, un, protams, dziedāšana un dejošana.

Pēc līksmi svinētajām svētku dienām, ceturtajā, kad kļuva garākas diena - saule atkal sāk savu ceļu kalnā - tika svinēta debesu gaismas piedzimšanas diena, kurā godināts tika Dievs. Šajā dienā visa saime pulcējās, lai noturētu svētbrīdi un dziedātu dainas, dadzinātu dievības - Dievu, Māru, Laimu.

Atsevišķos avotos ir norādes, ka iespējams šie svētki ir svinēti nevis 3, bet gad 5 dienas - četras dienas par godu četriem Dieva dēliem - brāļiem Ziemassvētkiem un piektā dienas, kas pēc mūsdienu kalendāra būtu 25.decembris - klusā diena, kas veltīta Dievību daudzināšanai. Ar to tad arī sākas jaunais Saules rita jaunas cikls.

Lai līksmi svētki!

Svinam rudens saulgriežus jeb Apjumības laiku #tradīcijas

Sun, 20 Sep 2020 07:38:00 +0000

Saskaņā ar saules kalendāru no 20. - 23.septembrim svinami rudens saulgrieži - jeb Apjumības laiks, kad visa raža ir novākta un savesta klētīs un pagrabos. Šajos svētkos daudzina arī Jumi, tā sievu Jumalu un mazos jumalēnus.

Autore: Evija Godiņa

Tie ir skaļi un priecīgi svētki, ar bagātīgu mielastu, kam par godu kāva aunu vai sivēnu. Cepa no jaunās ražas maizi un plāceņus un cēla galdā citas rudens veltes. Tāpat kā citās gadskārtās tika kurts ugusnkurs un īstenoti dažādi ritāli, sakot par ražu paldies Dieviņam, Saulei, Mārai, Jumim un citiem spēkiem.

Šajā laikā notika arī Jumja tirgus, kad notika lielā tirgošanās. Daudziem lielais rudens tirgus vairāk saistās ar Miķeļdienas gadatirgus nosaukumu , taču kā norāda avoti, sendienās Miķeļdiena netika svinēta - tas ir kristietība laika pienesums.

Lai kā arī nebūtu - šis ir īstais brīdis, lai pabeigtu ražas novākšanu, un pateiktu paldies par to, ko daba mums devusi. Jo līdz ar priecīgo un skaļo rudens saulgriežu izskaņu sākas rimtais un klusais veļu laiks, saukts arī par Dievainēm.

No Jumjiem līdz Apjumībām #tradīcijas

Fri, 07 Aug 2020 04:56:00 +0000

Jumji svinami pēc kalendāra 7. vai 8.augustā. Ar tiem sākas labības pļauja, un ražas novākšanas laiks, kas beigsies ar Apjumībām - rudens saulgriežiem, kas svinami 20. - 22.septembrim. Visā šajā laikā tiek ne vien daudzināts Jumis, kas ir auglības personificējums, bet arī Māra - Pasaules māte.

Īpaša uzmanība un rituāli jāveic sākot labības pļauju. Tās iesākumā pateicība Dievam par doto ražu jeb Jumja ņemšanas rituāls. Pirms sākusies pļauja, saimniekam jāapiet vai jāappļauj lauks - tādējādi nodrošinās pret Jumja aizbēgšanu. Katrs pļāvējs tad nopļauj priekš viena kūlīša, kurus saliek 3 statos. Pie tiem tad saimnieks izdala pļāvējiem cienastu - maizi, gaļu, alu. Tad sākas pļaušana, kurai beidzoties no pēdējā pļāvuma nopin vārpu vītni vai vainagu, ko glabāja klētī. Tikai tad, kad tas paveikts, sākās svētku mielasts.

No pirmā rudzu pļāvuma cepj Jumja jeb Māras klaipu - tas tiek darīts Māras dienā un cepts lielāks kā citi. Ticējums vēsta, ka pirmais kukulītis, ko ielaiž krāsnī, jāglabā klēti visu gadu, kamēr atkal ir jauna raža un jauns kukulītis ieņem iepriekšējā vietu.

Jumītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu;
Ne deviņi nevareja
Jumja klaipu kustināt.

(Latviešu tautasdziesma)

Latviešiem Māra ir viena no galvenajām dievībām – ja Dievs ir Debesu Tēvs, tad Māra ir Zemes Māte. Māra gādā par visu, kas notiek uz zemes - tās klātesamība ir gan mājā, gan laukos, gan darbā, gan svētku reizēs. Tās pārziņā ir gan dabas spēki gan dzīvā radība, gan cilvēks. Tāpēc Māras dienas svinama vairāka reizes gadā - rudenī Māras diena svinama 8.septembrī, pavasarī (2.februārī) svinama Kāpostu Māra, vasarā - 15. augustā Lielā Māras diena jeb Mārša, arī Maizes diena.

Liela, liela Jāņa diena,
Vēl lielāka Māras diena;
Jāņa diena zāļu diena,
Māras diena maizes diena.

(Latviešu tautasdziesma)

Šajos svētkos jaceļ galdā jauna raži - jaunie kartupeļi, svaigi kults sviests, jaunās ražas kviešu vai miežu karašas. Lai bagāts ražas laiks!

Zāļu tēju vākšana jūlijā #noderīgi

Sun, 05 Jul 2020 19:13:00 +0000

Zāļu tējas, tas ir viens no veidiem, kā savā ikdienā ienest dabas spēku un izmantot to. Tāpēc neatliec ne mirkli un dodies pļavā, lai savāktu nepieciešamos augus priekš kūpošas tējas krūzes, vai uzlējuma. Starp citu - jūlijs ir piemērots lakstu drogu ievākšanai - tās ir augu lapainās un ziedainās daļas.

Taču atceries, ka pirms kādu augu ievāc, rūpīgi iepazīsti to - kāds tas izskatās, nekļūdies ievācot to. Nepasliko un izlasi, kādas auga daļas lietojamas tējai, kādos gadījumos to ieteicams un kādos gadījumos nav ieteicams to lietot. Dažus augus varēsi baudīt kā tēju drēgnos rudens un ziemas vakaros. Bet dažas lietojamas ar mēru un būs tava zaļā aptieciņa.

Foto autore: Daiga-Ellaby

Kad ievākt?

Augus jāvāc sausā laikā. Tos nevajadzētu vākt, kamēr vēl ir rīta rasa, taču vislabāk - līdz pusdienlaikam. Pirmspusdienā zālītēs ir visaugstākais aktīvo vielu daudzums - pēc tam tas samazinās.

Kā žāvēt?

Augus nevajadzētu žāvēt tiešos saules staros - tad tās zaudē daļu savu vērtīgo īpašību. Tās var žāvēt labi vēdināmās telpās istabas temperatūrā,

Žāvēt var izklātus uz neapdrukāta papīra vai auduma līdz pat 5 cm biežā slaņī, katru dienu apgriežot. Droga izžūs aptuveni 4-6 dienu laikā. Tad to var sagriezt turpmākai lietošanai ērtākā, t.i. 2-3 cm garumā un iebērt traukā uzglabāšanai.

Ko vākt jūlijā?

Lakstus - lapas kopā ar ziediem:

Asinszāle
Amoliņš
Mārsils
Pelašķis
Raudene
Sunītis
Vērmele

Ziedus:

Bišķrēsliņš
Baltā panātre
Deviņvīru spēks
Liepu ziedi
Vīgrieze

Lapas:

Ceļteka
Melisa
Nātre
Piparmētra